Miera vējos apburtiem.
Vai vispār tā mēdz būt.
Pat marmorā klātās sejas klusi
Liek par kaut ko kļūt.
Vai kādreiz uzvarēsim
Tāpat kā padodamies?
Un vēlāk sapratīsim
Kam īsti atdodamies?
Gaisu tvert kā tiesātiem.
Tik straujā ritmā zust.
Un nelīdz tumšā bārā čuksti.
Nepalīdz ar mukt.
Vai kādreiz uzvarēsim
Tāpat kā padodamies?
Un vēlāk sapratīsim
Kam īsti atdodamies?
Mēs rodamies un plūstam gar smaržām, zīmēm, pārmetumiem.
Tad atslābstam un zūdam kā darbarīks, kam beidzies termiņš,
Nē!
Man to nevajag!
Tas nav mans ceļš, tāds nav bijis mērķis.
Es peldēšu pret straumi kamēr man pietrūks spēks.
Un pakļaušos virzienam, kas mani nes.
Mēs rodamies un plūstam gar smaržām, zīmēm, pārmetumiem.
Tad atslābstam un zūdam kā darbarīks, kam beidzies termiņš,
Nē!
Man to nevajag!
Tas nav mans ceļš, tāds nav bijis mērķis.
Mēs rodamies un plūstam gar smaržām, zīmēm, pārmetumiem.
Tad atslābstam un zūdam kā darbarīks, kam beidzies termiņš,
Nē!
Man to nevajag!
Tas nav mans ceļš, tāds nav bijis mērķis.