Man vēl ir dzimtene. Mūs sāpes cieši sien.
Tās plosa krūtis seno dienu alkās
Man vēl ir dzimtene. Caur tālēm sapņi brien
Un atnes sveikas rietumvēju šalkas.
Man vēl ir dzimtene. Kā putni ilgas skrien
Pār klajām stepēm, piesnigušām taigām,
Bet atnes skumjas, aklas skumjas vien
Un kājas gurdi svešus ceļus staigā.
Man vēl ir dzimtene. Tā sirdī būs aizvien.
To neizdzēsīs laika klusie draudi.
Man vēl ir dzimtene. Mūs savienos mūždien
Pār tālēm laikiem sapņu trauslie audi.