[ Featuring Intars Busulis ]
Kas bija vakar
Pirms mēneša, gada, mēģinam atcerēties atkal
Un mums atkal neizdodas
Doties šodien, par rītdienu prieks ir neviltots
Plāni kā jau katram mums ir vairāk, viss būs
Uzcelt māju, iestādīt koku, nosist čūsku
Turpinam darīt kā līdz šim, ka neierūsam, bet
Brīnamies, kāpēc jaunus iespaidus neigūstam
Drosme sapņot, bailes darīt, rītdien viss jau saplānots
Tad labāk parīt
Ķeramies klāt, bet atmetam
Jo nesanāk, līdzīgi kā roķene uz estekādes
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos
Tikko es ka padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot
Nevar būt tā ka Tu, kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tākā stāsts
Uzmauc zābakus Tu, deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev to kas vēl neatklāts
Atklāt sev to kas vēl neatklāts
Atklāt sev to kas vēl neatklāts
Ja man kāds lūgtu noraksturot sevi, k
As es būtu, kosmonauts vai grāmatvedis?
Profesija, tākā rinda ordeņu pie krūts, bet
Vēl tik daudz nav redzēts un daudz kur vēl nav būts
Ceļš nav grūts, grūtāk ir to iesākt
Pārvarēt bailes, iekams bailes pārvar manā vietā
Vai vismaz atcerēties spēju, s
Avu pirmo vārdu, pirmos soļus pirms es jau skrēju
Ar pieri stenderē, nogaršoju bezmaz visu tabulu Mendeļējevu
Bet vai tas mani apturēja, protams ka nē, varbūt tikai čakarēja
Ir četras debespuses, redzu tikai Ziemeļus, p
Alūkojos apkārt, izkustinu kakla skriemeļus
Jo galvā tak ir smadzenes un nevis
Kieģeļi, izmantot šo potensiālu ko kāds ir iedevis
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos
Tikko es ka padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot
Nevar būt tā ka Tu, kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tākā stāsts
Uzmauc zābakus Tu, deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev to kas vēl neatklāts
Atklāt sev to kas vēl neatklāts
Atklāt sev, atklāt sev