Reiz, koncerta laikā es ieraudzīju meiteni skaistu.
Man viņa ļoti iepatikās,
Un es vairs ne par ko citu nevarēju padomāt,
Kā tikai par viņu.
Un tad man ļoti gribējās
Teikt šos vārdus, un ziniet kādus?
- Es tevi gribu, es tevi gribu, es tevi gribu,
Es tevi gribu, es tevi gribu.
Pēc koncerta es viņu sameklēju,
Paņēmu aiz rokas un teicu:
- Nāc man līdz.
Viņa, protams, nepretojās,
Un tad mēs gājām, gājām, gājām
Līdz es saņēmos un iečukstēju viņai ausī vārdus,
Un ziniet kādus?
- Es tevi gribu, es tevi gribu, es tevi gribu,
Es tevi gribu, es tevi gribu,
- Es tevi gribu, es tevi gribu, es tevi gribu,
Es tevi gribu, es tevi gribu....
- Es tevi gribu, es tevi gribu, es tevi gribu,
Es tevi gribu, es tevi gribu....